Grupas “Prāta Vētra” koncerti Jelgavā mums ar vīru jau ir kļuvuši par tradīciju – tādu, kas sākās pavisam nejauši. Nav pat divu domu – līdzko pirmajā dienā parādās biļetes, tās uzreiz jāpērk!

Ar Prāta Vētras dziesmām esam uzauguši – tās skanēja jau bērnībā, kad vecākie brāļi tās klausījās kasetēs. Ar šo grupu mums saistās daudz īpašu atmiņu, kuras mēģināšu izstāstīt!

Esam bijuši uz visiem Jelgavas koncertiem, izņemot 2003.gada uzstāšanos. 2005.gadā vēl nepazinām viens otru, bet izrādās – arī tajā koncertā bijām abi, tikai katrs savā draugu kompānijā.

Mūsu kopīgais stāsts sākās 2007.gada vasarā, ar pavisam neveiklu iepazīšanos skolas basketbola turnīrā – es viņam netīšām pārskrāpēju kaklu, bet pēc nedēļas viņš man salauza pirkstu. Sākām jokot par “sāpju naudu”, līdz vārds pa vārdam sapratām, ka mūs vieno simpātijas un kopīgas intereses. Viena no tām – Prāta Vētra.

Tieši 2005.gada koncerts kļuva par pamatu mūsu sarunām. Sapratām: ja būs vēl iespēja, noteikti iesim uz nākamajiem koncertiem kopā. Un tā arī notika – jau nākamajā gadā Jelgavā notika koncerts, kurā veidojās mūsu pirmās kopīgās atmiņas. Viesmākslinieks toreiz bija Gustavo, kurš dziedāja: “Tur kaut kam ir jābūt, es tak jūtu… jo viss, kas notiek, notiek uz labu.” Šie vārdi mums kļuva īpaši – jo mūsu stāsts sākās neveikli, bet turpinājās skaisti.

Gadu no gada devāmies uz koncertiem, līdz pienāca 2018.gads – mūsu īpašākais. Mēs kļuvām par vīru un sievu. Biļetes uz koncertu bijām iegādājušies jau februārī, bet tad, maijā, spontāni izlēmām – precēsimies! Jūnijā, ieejot dzimtsarakstu nodaļā, izvēlējāmies pirmo pieejamo datumu. Par kāzu plāniem vēl šaubījāmies – lielas vai ģimenes lokā? Un tad pa radio izskanēja reklāma: “Prāta Vētra Jelgavā – 21. jūlijā!” Mirkli iestājās klusums… “Ko nu darīt?” domājām. Pārdot biļetes? Pārcelt kāzas?

Pēc pārdomām sapratām – viss, kas notiek, notiek uz labu. Nolēmām rīkot mazas kāzas ģimenes lokā un… koncertu neizlaist!

Tā nu kāzu dienas vakarā – es kāzu kleitā, viņš uzvalkā – kopā ar vedējiem stāvējām rindā uz Lielupes tilta. Cilvēki uz mums skatījās, daži pat vaicāja – “Jūs tikko apprecējāties?” Un jā, tā bija! Karsta diena, emocijas, satraukums un milzīgs prieks. Koncertā dziedājām pilnā balsī, jūtāmies vienoti ar tūkstošiem citu cilvēku. Mūsu dziesma? “Laimes satelīts.” Jo tajā mēs sadzirdējām gan iepazīšanos – “atceries, kad tevi ievainoju es…”, gan kāzu dienas sajūtas – “un nav pēdējais!”.

Šī dziesma mums atgādina par visu kopīgi piedzīvoto – sākot no draudzības līdz laulībai.

Kā jau minēju – Prāta Vētras koncerti mums ir kļuvuši par tradīciju. Arī šogad biļetes nopirkām jau pirmajā dienā. Lai atkal krātu emocijas, atmiņas un neaizmirstamus mirkļus mūsu dzīves grāmatā.

Paldies jums par mūziku, kas vieno! Par atmiņām, kas paliek. Par kopā būšanu un sajūtu, ka reizēm – tieši koncertā notiek dzīves svarīgākie notikumi.