2020.gads – pandēmijas laiks, kad cilvēki tikās mazāk, attālums bija norma, bet mums tas kļuva par jauna sākuma brīdi. Tieši tajā laikā iepazināmies, un sākās mūsu piedzīvojumi – braucieni ar auto, pastaigas dažādās takās, sarunas un klusuma mirkļi.

Man Prāta Vētra jau gadiem bijusi īpaša – viņam toreiz vēl ne. Taču, kā tas notiek, kad sirds atveras, arī mūzika iegūst jaunu nozīmi. Mūsu mašīnas skaļruņos bieži skanēja Prāta Vētras dziesmas. Un tad kādu dienu – dziesmas “Kaķēns, kurš atteicās no jūrasskolas” laikā – mēs pēkšņi klusējām. Skatījāmies viens otram acīs. Vārdi “mūžīgu draudzību sola” izskanēja, un… sekoja mūsu pirmais skūpsts. Tajā brīdī sākās mīlestība.

Tūlīt pēc tam atskanēja dziesma “Rudens”, un vārdi “Tu esi mans draugs un es tevi mazliet mīlu” vienkārši apstiprināja to, ko abi jūtām. No tās dienas mēs ejam kopā – roku rokā.

Nākamgad mums kāzas. Kā pirmo deju vēlamies izvēlēties kādu no Prāta Vētras dziesmām – tā, kas būs mūsu stāsta turpinājums mūzikā. Šobrīd gaidām arī ģimenes pieaugumu, un dzemdību zāles atskaņošanas sarakstā jau ir vieta Prāta Vētrai. Lai arī mūsu mazais jau no pirmās dienas zina, kas vecākiem sirdī mīļš.

Jo šī grupa mūs vienoja, pavada un – ceram – skanēs mūsu ģimenē vēl daudzās paaudzēs.