Prāta Vētras fane esmu jau sen, lai gan diemžēl daudzus koncertus nav sanācis apmeklēt veselības dēļ –  gan traumu, gan smagu operāciju dēļ. Man bija tikai 10 gadi 2018.gadā, kad piedzīvoju ko tādu, ko atcerēšos visu mūžu.

Toreiz, neilgi pēc smagas operācijas, viena no manām lielākajām vēlmēm bija aiziet uz koncertu Jelgavā, kuru apmeklēja gandrīz visi draugi un radi. Biļetes mums nebija, jo ilgi šaubījāmies – vai ar ratiņ krēslu tik lielā pūlī vispār būs iespējams redzēt skatuvi vai tikt līdz kādai vietai. Aizbraucot uz koncertu, pat nebija skaidrs, vai vispār tikšu līdz pļavai – cik atceros, visur bija dubļi, kuros rati grima, un tālāk netiku.

Tajā brīdī tētis sarunāja, ka varam ieiet pa dalībnieku ieeju – tas bija vienīgais risinājums. Es joprojām spilgti atceros, kā mani vienu veda cauri aizkulisēm. Tas viss notika tik ātri! Tajā brīdī bija arī mazliet kauns, bet vienlaikus – milzīgs prieks par šo notikumu.