Čau! Mani sauc Dzintra, un pēdējo reizi biju fantastiskajā Prāta Vētras koncertā Valmierā.
Katra dziesma spēja mani aizkustināt – nu tā, pa īstam, līdz sirds dziļumiem. Bet zini, kas notika pie “Rudens”? Mana sirds salūza. Tik skaisti, romantiski, smeldzīgi… Es vēlējos, lai šī dziesma dzīvo manī – burtiski!
Un, ejot mājās, sapratu: jāatstāj tās nospiedums uz sevis. Tā nu sanācis, ka tagad Prāta Vētra un “Rudens” ir ar mani uz mūžu – kā tetovējums uz kājas. Vieta pietrūka pēdējam pantiņam, bet pārējais tur ir – gandrīz viss! Šī dziesma tagad ir vēl īpašāka. Un koncertu gaidu vairāk nekā jebkad.
Labprāt atkal dotos uz Valmieru – pēc rudens, pēc emocijām, pēc skaistuma.
Kas zina, varbūt uz sevis uzlikšu vēl kādu Prāta Vētras dziesmu?