Labdien! Man “Prāta Vētra” ir kā ierakstīta DNS kodā.

Esmu dzimis un audzis jelgavnieks – Meiju ceļa rajonā (toreiz, kad Renārs un Kaspars tur dzīvoja, tas vēl bija Dzilnas ielas rajons). Mācījos vispirms Jelgavas 3. pamatskolā, bet pēc 6. klases pārgāju uz skolu, kas bija tikai piecu minūšu attālumā no mājām – arī Prāta Vētras skolu – Jelgavas 1. ģimnāziju (grupas laikā – Jelgavas 1. vidusskola).

Mana ģimene ir lieli grupas fani, un kā jau minēju – “Prāta Vētra” mums tiešām ir ierakstīta asinīs. Mana mīļākā dziesma ir “Spogulītis”, bet ar katru jaunu albumu mīlestība tikai aug – dziesmu vārdi dabīgi noglabājas atmiņā, un koncertos tos dziedu līdzi ar visu sirdi. Esam bijuši līdzās visiem grupas panākumiem – sākot ar Eirovīziju, beidzot ar uzstāšanos MTV. Tas viss ir bijis arī mūsu ģimenes emocionālais ceļojums – patriotisks lepnums, ka tie ir “mūsējie”, mūsu Jelgavas zēni, kas neatlaidīgi gājuši tālāk un augstāk.

Ļoti ceru, ka arī mans dēls Eduards, kuram šobrīd ir 2 gadi, kādu dienu sajutīs šo saikni – ka viņam šī mūzika arī kļūs par daļu no dzīves. Varbūt DNS šūna aktivizēsies arī viņā.

Šis nav stāsts par kādu konkrētu koncertu (lai gan esmu bijis uz visiem, kopš tiem senajiem laikiem pie Jelgavas Ledus halles) – šis ir stāsts par pateicību. Pateicību grupai “Prāta Vētra” par to, ko viņi dara. Par to, ka viņus godā, ciena un mīl. Par to, ka viņi ir daļa no mūsu ģimenes dzīves stāsta.