Kad mammai palika 60, viņa nolēma: “Esmu gatava trakulībām – ved mani uz Prāta Vētras koncertu!” Un tā mēs divatā – es un viņa, ar ziedu vainagiem – devāmies piedzīvojumā. Pie dziesmas “Lec” mamma sāka dejot tik aizrautīgi, ka blakus stāvošie jaunieši viņu filmēja.
Pie “Spogulīt, spogulīt” viņa dziedāja tik skaļi, ka kāds pajautāja: “Vai tā ir Renāra mamma?” – “Nē, viņa ir PV fane kopš deviņdesmitajiem,” atbildēju.

Bet vissmieklīgākais notika, kad mamma piegāja pie apsarga un pilnā nopietnībā jautāja:
“Vai varu uziet uz skatuves? Tikai uz ‘Mana dziesma’. Man jau sešdesmit, un tā ir mana dziesma!”Apsargs smējās, visi apkārt smējās, un mamma vēl ilgi viņam māja ar roku, solot atgriezties nākamgad.

Un tieši tā arī notiks. Mēs esam Prāta Vētras fanu vienība – divas paaudzes, viena mīlestība un 100% enerģija. Jo tu vari kļūt vecāka, bet, kā mamma saka: “Kamēr skan Prāta Vētra, tikmēr sirds dejo!”