Investīciju vides apskats 7/2025

Trešo mēnesi pēc kārtas turpinās rallijs pasaules akciju tirgos, un jūlijā vairāki akciju indeksi sasniedza svaigas visu laiku augstākās atzīmes. Pozitīvos rezultātus veicināja spēcīgie uzņēmumu otrā ceturkšņa atskaišu rezultāti un savā mērā arī tirdzniecības spriedzes mazināšanās pēc tam, kad ASV vēlreiz atlika tarifu sarunu termiņus un panāca sākotnēju progresu sarunās ar vairākiem partneriem. Neskatoties uz dinamikas palēnināšanos mēneša beigās, spēcīgie finanšu rezultāti sniedza stingru pamatu augstākām valuācijām. S&P 500 un Nasdaq Composite 28. jūlijā sasniedza jaunu visu laiku augstāko līmeni, mēnesi noslēdzot ar pieaugumu par attiecīgi 2,2% un 3,7%. Pie 22x un 29x nākotnes P/E līmeņiem S&P 500 un Nasdaq Composite, kas ir tuvu 20 gadu augstākajiem rādītājiem, investoru cerības uz turpmāku izaugsmi visticamāk arvien vairāk balstīsies uz peļņas, nevis valuāciju pieaugumu.

Eiropas akciju tirgi jūliju noslēdza ar samērā pieticīgu pieaugumu. STOXX 600 pieauga par 0,9%, kamēr DAX par 0,7%, 9. jūlijā, sasniedzot jaunu visu laiku augstāko līmeni. Kāpumu galvenokārt veicināja spēcīgi atskaišu rezultāti tehnoloģiju, veselības aprūpes, finanšu un industriālajās nozarēs. Pašlaik tiek prognozēts, ka Eiropas uzņēmumi otrajā ceturksnī uzrādīs vidējo EPS (peļņa uz akciju) pieaugumu 3,1% apmērā. Savukārt Ķīnas akciju tirgus uzrādīja samērā strauju pieaugumu – CSI 300 indekss pieauga par 3,5%, kamēr Shanghai Composite kāpa par 3,7%. Labus rezultātus sekmēja jauni valdības infrastruktūras stimulēšanas pasākumi, pozitīvas norises ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunās, kā arī tehnoloģiju sektora rallijs. Bitkoins 14. jūlijā sasniedza jaunu visu laiku augstāko līmeni, BTC/USD pārim pārsniedzot 123 000 līmeni.

Avots: Bloomberg un Signet Bank

Tarifu jaunumi

7. jūlijā Baltais nams pagarināja 10% “savstarpējo tarifu” pagaidu piemērošanas pauzi no sākotnēji paredzētā 9. jūlija līdz 1. augustam, lai dotu papildu laiku tirdzniecības sarunu turpināšanai. Iepriekšējais 90 dienu moratorijs bija paredzēts tieši šim nolūkam, bet līdz jūlija sākumam nebija noslēgta neviena nozīmīga tirdzniecības vienošanās. Akciju tirgi šo pagarinājumu interpretēja kā stingrāku tarifu atlikšanu, nevis kā progresu.

Tomēr tirdzniecības partneri atdzīvojās pēc tam, kad 23. jūlijā ASV un Japāna panāca divpusēju vienošanos, kas samazināja tarifus Japānas automobiļiem no 27,5% līdz 15% un ierobežoja citus tarifus Japānas precēm līdz 15%, salīdzinot ar iepriekšējo 25% līmeni.

Apmaiņā, Japāna apņēmās sniegt 550 miljardu ASV dolāru investīcijas un aizdevumus ASV industrijai. 28. jūlijā ASV un ES panāca līdzīgu vienošanos. Tarifi ES precēm tika ierobežoti 15% līmenī apmaiņā pret ES apņemšanos iegādāties ASV enerģiju un ieročus aptuveni 750 miljardu ASV dolāru vērtībā. Pašlaik gan pastāv bažas par to, vai un kā ES izpildīs šīs saistības.

31. jūlijā Tramps parakstīja jaunu izpildrīkojumu ar ko finalizēja jaunās tarifu likmes, kuras stāsies spēkā 7. augustā. Tirdzniecības partneri tika informēti par piemērojamajām likmēm, kuras svārstās no 10% līdz 50%, kā arī par 50% tarifu visiem vara importiem. Indijas precēm tika noteikts 25% tarifs, Brazīlijas importiem tika piemērots 50% tarifs, Šveices precēm tika piemērots 39% tarifs, bet Taivānas precēm: 20% tarifs. Kanādai tika noteikts 35% tarifs precēm, kas neatbilst USMCA (Savienoto Valstu, Meksikas un Kanādas tirdzniecības līgumam). Pēc jaunā izpildrīkojuma S&P 500 indekss no 31. jūlija līdz 1. augustam samazinājās par 1,6%, kamēr Nasdaq Composite indekss zaudēja 2,2%.

Pat pirms jauno tarifu stāšanās spēkā to ietekme bija redzama. Maijā Japānas eksports uz ASV samazinājās par 11% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, bet Ķīnas eksports samazinājās par 34%, ASV tarifam Ķīnai tuvinoties 45%. Apvienotajā Karalistē aprīlī tika reģistrēts rekordliels eksporta uz ASV sarukums: par 33% jeb 2 miljardu sterliņu mārciņu vērtībā salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi. Tomēr iekšzemē tarifi palielināja ASV muitas ieņēmumus līdz rekordaugstam līmenim – 28 miljardiem ASV dolāru jūnijā un gandrīz 100 miljardiem ASV dolāru kopš gada sākuma. Saskaņā ar Yale Budget Lab datiem vidējā globālā ASV tarifu likme tagad ir pieaugusi līdz 18%, kas ir augstākais rādītājs kopš 1934. gada.

Avots: Bloomberg un Signet Bank

Izcils atskaišu sezonas sākums

Apskata tapšanas brīdī, 66% S&P 500 uzņēmumu jau publicējuši 2. ceturkšņa atskaites. No šiem uzņēmumiem, 82% ir paziņojuši faktisko EPS, kas pārsniedz vidējo EPS prognozi. Šis rezultāts ir gan virs 5 gadu 78% vidējā rādītāja, gan virs 10 gadu 75% līmeņa. Ja šī tendence saglabāsies visu ceturksni, šie būs augstākie rādītāji kopš 2021. gada 3. ceturkšņa.

Arī uzņēmumu ieņēmumi pieaug. Ieņēmumu vidējais pieauguma temps salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir aptuveni 6%, kas pārsniedz 10 gadu vidējo rādītāju un ir ātrākais temps kopš 2022. gada 3. ceturkšņa.

S&P 500 2. ceturkšņa peļņā tiek prognozēts aptuveni 10% pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, kas ir spēcīgākais ceturkšņa peļņas pieaugums kopš 2022. gada beigām, un, ja prognozes piepildīsies, tas būs trešais ceturksnis pēc kārtas ar peļņas pieaugumu virs 10%. Jāatzīmē, ka nozīmīga daļa peļņas pieauguma nāk no “Magnificent 7” uzņēmumiem, kuriem vien 2. ceturksnī tiek prognozēts 14% peļņas pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

Tirgus reakcija uz 2. ceturkšņa atskaitēm ir bijusi nevienmērīga. Uzņēmumi, kas nedaudz pārsniedza EPS prognozes, piedzīvoja vidējo cenu pieaugumu (aptuveni +1% apmērā ap atskaišu publicēšanas brīdi), kas atbilst vēsturiskajiem vidējiem rādītājiem, savukārt uzņēmumi, kas nesasniedza prognozes, tika sodīti, divu dienu laikā piedzīvojot vidēji 5,6% kritumu, kas ir krietni zem 5 gadu vidējā rādītāja –2,4%. Piemēram, Intel 2. ceturkšņa EPS prognožu neizpilde izraisīja 11% akciju cenas kritumu nedēļā pēc atskaišu publicēšanas.

Avots: Bloomberg un Signet Bank

Slikti signāli no ASV ekonomikas; darba tirgus vājinās

ASV ekonomikas rādītāji atkal ir pasliktinājušies, un jaunākie dati liecina, ka iepriekšējās bažas par tarifiem ir kļuvušas par realitāti. Par mēneša nozīmīgāko datu relīzi varētu uzskatīt nodarbinātības datus, kuros, neskaitot lauksaimniecības sektoru, tika uzrādīts vien 73 000 darbavietu pieaugums, kas ir ievērojami mazāk nekā prognozētās 110 000–115 000 jaunās darbavietas. Sakarā ar šiem datiem maija un jūnija nodarbinātības pieauguma prognoze tika samazināta par 258 000 darbavietām. Reaģējot uz šo informāciju, Tramps nolēma atlaist BLS (Darba statistikas biroja) komisāri Eriku Makentarfu, kuru iecēla prezidents Baidens, bez pierādījumiem apgalvojot, ka nodarbinātības dati ir “falsificēti”, lai diskreditētu viņa administrāciju.

Pēc ASV 2. ceturkšņa IKP pieauguma 3% apmērā FRS IKP prognoze 3. ceturksnim tagad ir zemāka – 2,5%. Jūnija dati liecina par vāju reālo patēriņu, vāju mazumtirdzniecības apgrozījumu un gaidāmu samazināšanos mājokļu pārdošanas apjomā. Rezultātā ASV gada inflācijas rādītājs otro mēnesi pēc kārtas turpināja pieaugt un jūnijā sasniedza 2,7%. Tikmēr ASV apstrādes rūpniecības nozare jūlijā turpināja sarukt, ISM rūpniecības PMI samazinoties no 48 maijā līdz 49 punktiem jūlija mēnesī, sasniedzot piekto mēnesi pēc kārtas, kad tiek novērots sarukums.

30. jūlijā FRS nolēma saglabāt federālo fondu likmi 4,25–4,50% līmenī, FRS priekšsēdētājam Džeromam Pauelam turpinot uzsvērt, ka inflācija joprojām pārsniedz 2% mērķi. 24. jūlijā ECB arī nolēma saglabāt nemainīgas likmes 2,15% līmenī repo likmei un 2,00% līmenī depozīta likmei.

Dolārs ir nestabils un metāli stagnē

EUR/USD pāris sākotnēji zaudēja lielāko daļu jūnijā iegūtā pieauguma, jūlijā nokrītot zem mūsu galvenās atbalsta zonas: 1,1500. Taču jau augusta sākumā rādītāji atguvās un sasniedza apmēram 1,1600. Šīs svārstības ir radījušas “bipolāru” tirgu, kurā īstermiņa kustības liecina par iespējamu turpmāku kritumu, bet ilgtermiņa tendence paliek pārim optimistiska. Pašlaik mēs plānojam pārdot pie 1,1650 līmeņa un pirkt, ja cena tuvosies 1,1200 līmenim, vienlaikus gaidot mēneša noslēguma līmeni virs 1,1800 vai zem 1,1200, lai lemtu par nākamiem soļiem.

Jūlijā dārgmetālu tirgū bija vērojama samērā neizteiksmīga kustība: sudrabs sasniedza galveno mērķi ap 40 USD par unci, kamēr zelts tirgojās šaurā diapazonā. Mēs paredzam, ka zelts turpinās kāpt uz augšu virzienā uz 3800 USD par unci, kas atbalstīs impulsu citiem metāliem.

Reģionālie jaunumi

Aigara Kesenfelda ģimenes uzņēmums AS ALPPES Capital saņēma gan ECB, gan Latvijas Bankas atļauju iegādāties līdz 29,99% daļām INDEXO Bankas un tās pensiju pārvaldnieka IPAS INDEXO. Lai gan bankas pensiju pārvaldnieks bija rentabls, kopumā grupa 1. pusgadā reģistrēja konsolidētu zaudējumu aptuveni 4,3 miljonu eiro apmērā galvenokārt sakarā ar ieguldījumiem bankas IT infrastruktūrā un apgrozāmā kapitāla vajadzībām. Banka 2. ceturksnī ziņoja par 228% ieņēmumu pieaugumu salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni, bet komisiju ieņēmumi joprojām bija negatīvi.

Tikmēr Lietuvā premjerministrs Gintautas Paluckas 31. jūlijā atkāpās no amata pēc virknes žurnālistisko atklājumu un korupcijas izmeklēšanām. Starp apgalvojumiem pret premjerministru bija kavēta 16 500 eiro soda naudas samaksa saistībā ar iepriekšēju apsūdzību un aizdomīgiem ES finansētiem iepirkumiem, kas saistīti ar viņa ģimenes uzņēmumiem. Viss premjerministra kabinets atkāpās, un finanšu ministrs Rimantas Šadžius tagad pilda premjerministra pienākumus.