Investīciju vides apskats 5/2025

Pēc aprīļa “atbrīvošanas nedēļas” tarifu haosa un milzīgās volatilitātes maijs pasaules akciju tirgos bija mierīgs un pozitīvs. Investori izrādīja piesardzīgu optimismu, ņemot vērā pirmos liecinājumus tam, ka globālā ekonomika varētu izvairīties no “cietas piezemēšanās”. S&P 500 un Nasdaq Composite indeksi piedzīvoja lielāko mēneša kāpumu kopš 2023. gada novembra, palielinoties attiecīgi par 6,2% un 9,6%. Nasdaq kāpumu veicināja mākslīgā intelekta un tehnoloģiju akciju izaugsme, kur Nvidia bija galvenais dzinējspēks. Plašāku tirgus izaugsmi veicināja joprojām spēcīgi tehnoloģiju nozares pirmā ceturkšņa atskaišu rezultāti un mazinājusies globālā tirdzniecības spriedze. Eiropā STOXX 600 uzrādīja 4,0% pieaugumu, kamēr DAX – 6,7% pieaugumu, neraugoties uz sliktiem rūpniecības sektora rādītājiem un eiro nostiprināšanos. Investoru noskaņojums Ķīnā saglabājās nestabils, kas kopā ar vājiem ekonomikas datiem un ierobežotu progresu tirdzniecības sarunās ar ASV noveda pie mērenāka akciju tirgus pieauguma. Shanghai Composite pieauga par 2,1% un CSI 300 – par 1,9%.

22. maijā bitkoins sasniedza jaunu visu laiku augstāko līmeni – gandrīz 112 000 ASV dolāru, pieaugot par 9,4% salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi. Straujo pieaugumu veicināja spēcīga institucionālo investoru interese, pieaugošās bažas par ASV valdības parādu, rekordlielas ieplūdes biržā tirgotajos bitkoinu fondos un labvēlīgas regulējuma izmaiņas ASV.

Jaunumi tarifu karos

12. maijā ASV un Ķīna vienojās par 90 dienu ilgu savstarpējo tarifu likmes samazināšanu. Saskaņā ar vienošanos, ASV tarifi Ķīnas precēm tika samazināti no 145% līdz aptuveni 30%, savukārt Ķīna samazināja savus tarifus no 125% līdz 10%. Ķīna arī apņēmās pakāpeniski atvieglot kritisko minerālu eksporta kontroli. Jaunā vienošanās izraisīja optimisma vilni tirgos, un S&P 500 tajā dienā pieauga par 3,3%. Atvieglojums gan izrādījās īslaicīgs – 30. maijā Tramps apsūdzēja Ķīnu, ka tā apzināti kavē kritisko minerālu eksporta licenču izsniegšanu. Tajā pašā dienā Tramps paziņoja, ka no 4. jūnija tarifi importētajam tēraudam un alumīnijam tiks dubultoti no 25% līdz 50%. Trampa paziņojums sekoja tiesas lēmumam, ar kuru tika apstrīdēta tarifu likumība, atsaucoties uz pilnvaru pārsniegšanu, tomēr apelācijas tiesa uz laiku atcēla šo lēmumu. Tikmēr ES jau apņēmusies reaģēt uz jaunajiem metālu tarifiem.

Attiecīgi, 2. jūnijā Ķīna apsūdzēja ASV par tarifu vienošanos pārkāpšanu, reaģējot uz jaunajiem ierobežojumiem — tostarp mākslīgā intelekta mikroshēmu eksporta kontroles pastiprināšanu, aizliegumiem pārdot mikroshēmu izveides programmatūru Ķīnas uzņēmumiem un vīzu atcelšanu Ķīnas studentiem, īpaši STEM jomās (zinātne, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātika).

Japāna fiskālās krustcelēs

Japānas fiskālā situācija kļūst arvien nestabilāka – valsts parāds šobrīd sasniedz aptuveni 250% no IKP, kas ir augstākais līmenis starp attīstītajām valstīm. Neraugoties uz nelielu kritumu no 261% maksimuma 2020. gadā, parāda slogs paliek neizturams ilgstošā fiskālā deficīta, novecojošas sabiedrības un pieaugošo sociālo izdevumu dēļ. Japānā šobrīd ir viena no visstraujāk novecojošajām sabiedrībām pasaulē – aptuveni trešdaļa iedzīvotāju ir vecāka par 65 gadiem. Tajā pašā laikā valstī joprojām ir viens no zemākajiem dzimstības rādītājiem pasaulē, kā rezultātā samazinās darbaspēka skaits un pieaug apgādājamo skaits. 2024. gadā primārais fiskālais deficīts sasniedza 6,4% no IKP, un 2025. gadā gaidāms turpmāks izdevumu pieaugums aizsardzībai, sociālām vajadzībām un rūpniecībai.

Japānas premjerministrs Šigeru Išiba, kurš nāca pie varas kā “Abenomikas” – iepriekšējās agresīvas monetārās mīkstināšanas politikas un liela apjoma valdības obligāciju pirkšanas, ko īstenoja Japānas Banka, – kritiķis, nesen paziņoja, ka Japānas fiskālā situācija ir “neapšaubāmi ārkārtīgi slikta – sliktāka nekā Grieķijā”. Valsts IKP 2025. gada 1. ceturksnī saruka par 0,2%, un aizņemšanās izmaksas strauji pieaug. Japānas 40 gadu valdības obligāciju ienesīgums 22. maijā sasniedza rekordaugstu līmeni – 3,69%, savukārt 30 gadu obligāciju ienesīgums pieauga līdz 3,19% – šādi līmeņi nav pieredzēti jau 20 gadus.

Neraugoties uz šīm problēmām, Japāna līdz šim ir izvairījusies no pilnīgas parāda krīzes galvenokārt tāpēc, ka 86% valsts parāda tiek turēti iekšzemē, un vidējais parāda termiņš pārsniedz 9 gadus. Tas padara valsti mazāk neaizsargātu pret pēkšņu kapitāla aizplūšanu salīdzinājumā ar tādām valstīm kā Grieķija, kas pagātnē saskārās ar smagu parāda krīzi, jo lielākā daļa tās parāda bija ārvalstu investoru turējumā. Tomēr, ja netiks īstenotas būtiskas fiskālās reformas, Japānas pieaugošais valsts parāds kļūs par neizturamu slogu.

ASV pieaug parāda bažas

Mēneša laikā Eirozonas apstrādes rūpniecībā turpinājās lejupslīde, bet pakalpojumu sektors pirmo reizi kopš 2024. gada novembra nonāca sarukuma teritorijā, PMI samazinoties līdz 48,9 punktiem no 50,1 punktiem aprīlī. Inflācija blokā ir pierimusies, un maijā tās tempi nokritās līdz 1,9% gada izteiksmē, kas ir nedaudz zemāk par ECB noteikto mērķi – 2%. Tādēļ, ECB 5. jūnijā nolēma samazināt galvenās procentu likmes par 25 bāzes punktiem, pazeminot depozīta likmi līdz 2,00% un refinansēšanas likmi līdz 2,15%.

Arī ASV apstrādes rūpniecības sektors mēneša laikā turpināja sarukt, ISM PMI indeksam samazinoties no 48,7 aprīlī līdz 48,5 punktiem maijā. Pakalpojumu sektors negaidīti nonāca sarukuma teritorijā, ISM PMI samazinoties līdz 49,9 punktiem salīdzinājumā ar 51,6 punktiem aprīlī.

16. maijā aģentūra Moody’s pazemināja ASV valsts kredītreitingu no Aaa uz Aa1. Šādu lēmumu noteica bažas par ASV aizvien pieaugošo 36 triljonu ASV dolāru parādu, pastāvīgo budžeta deficītu un parādu procentu maksājumu palielināšanos. Moody’s uzsvēra, ka secīgas ASV administrācijas nav īstenojušas pasākumus, lai mainītu šīs tendences, un prognozē, ka federālais parāds līdz 2035. gadam varētu sasniegt 134% no IKP, salīdzinot ar 98% 2024. gadā.

Pēc Moody’s jaunā novērtējuma, 30-gadīgo Valsts kases obligāciju ienesīgums uz īsu brīdi pārsniedza 5% – augstāko līmeni kopš 2023. gada novembra. Tomēr vēlāk valsts parādzīmju tirgi stabilizējās, un ienesīgums atkal nedaudz samazinājās.

Dolārs noturas; zelts atkāpjas, naftas cenas pretojas lāču spiedienam

EUR/USD pāris gaidāmi notestēja 1,1150-1,1200 atbalsta līmeņus, īsi pieskaroties 1,1075 atzīmei. Šī kustība pastiprina plašākā EUR/USD 1,1000 līmeņa nozīmi. Kamēr EUR/USD ik nedēļu noslēdz virs 1,1000 atzīmes, eiro nostiprināšanās perspektīvas ir labvēlīgas. Mēs taktiski dodam priekšroku kritumu pirkšanai 1,1200 tuvumā, bet 1,1550 ir nākamais galvenais pretestības punkts. Ilgstoša pāra tirdzniecība zem 1,1200 būtu agrīns brīdinājums buļļiem.

Zelts maijā atkāpās no saviem rekordaugstumiem un pašlaik tirgojas pie XAU/USD 3 350 līmeņa, savukārt sudrabs un platīns uzrādīja relatīvu spēku. Šī atšķirība saskan ar zelta paaugstināto novērtējumu salīdzinājumā ar pārējiem dārgmetāliem. Mēs turpinām samazināt pozīcijas zeltā, dodot priekšroku sudrabam un platīnam. Maijā naftas cenas izrādīja noturību, neskatoties uz tirgus spiedienu. Ja cenas nokritīs zem 58 ASV dolāriem par barelu, tas varētu pavērt ceļu dziļākam kritumam līdz USD/bbl. 45. Savukārt kāpums virs 68 dolāriem varētu signalizēt par pozitīvu impulsu resursam. Līdz tam sagaidāms, ka nafta tirgosies šaurā diapazonā starp 60 un 68 dolāriem par barelu, ar iespējamu strauju kustību, ja šīs robežas tiks pārkāptas.

Reģionālie notikumi

OMX Baltic Benchmark Growth Index mēneša laikā pieauga par 5,33%. Obligāciju emisiju aktivitāte maijā bija spēcīga visās Baltijas valstīs. Nozīmīgas emisijas veica IuteCredit, Rīgas Ūdens, Eesti Energia, Altum, AEI un Invego. Invego izcēlās ar EUR 8 milj. vērtu nodrošināto obligāciju emisiju, kuras pieprasījums gandrīz četrkārtīgi pārsniedza sākotnējo piedāvājumu, piesaistot 2 038 investorus. Tika publicēti arī 2025. gada 1. ceturkšņa IKP rezultāti Baltijas valstīs. Latvijā saglabājas recesijā, IKP sarūkot par 0,3% vāja mājsaimniecību patēriņa un negatīvas tirdzniecības bilances dēļ. Arī Igaunijas IKP saruka par 0,3%, jo spēcīgo izaugsmi tādās nozarēs kā IKT un veselības aprūpē, “kompensēja” vāji ieguldījumi mājokļu un transporta nozarē, kā arī nevienmērīgi eksporta rādītāji. Turpretī Lietuvas IKP pieauga par 0,4%, ko veicināja spēcīgi ieguldījumi pamatlīdzekļos un augošās algas, lai gan privātā patēriņa pieaugums palēninājās, un importa apjoms pārsniedza eksporta apjomu.