Investīciju vides apskats 3/2025

Martā globālos akciju tirgos saglabājās augsta volatilitāte, galvenokārt saasinoties tirdzniecības karam, kā arī recesijas un inflācijas bažu dēļ. Gan ASV, gan Eiropas akcijas piedzīvoja kritumu, lai gan zaudējumi Eiropā bija mazāk izteikti nekā ASV. To veicināja Vācijas paziņojums par jauniem aizsardzības un infrastruktūras izdevumiem, kā arī Eiropas akciju relatīvi zemāks novērtējums un lielāki kapitāla ieplūdumi salīdzinājumā ar ASV akcijām. Tomēr Eiropas autobūves nozare cieta smagus zaudējumus jaunizsludināto ASV tarifu dēļ – lielāko automobiļu ražotāju akcijas nokritās par 10–15%. Tikmēr Ķīnas akcijas uzrādīja relatīvu noturību salīdzinājumā ar ASV un Eiropas sāncenšiem. Šo spēku galvenokārt veicināja augošs tehnoloģiju sektors un investoru optimisms pēc pozitīvajiem paziņojumiem Nacionālā Tautas kongresa laikā, neskatoties uz notiekošo ASV-Ķīnas tirdzniecības karu.

Eiropas un Amerikas akcijas piedzīvo zaudējumus

Vācijas STOXX 600 mēneša laikā samazinājās par 5,2%, savukārt DAX nokritās par 4,2%. Tomēr 2025. gada pirmajā ceturksnī STOXX 600 joprojām pārspēja S&P 500 par 17% dolāru izteiksmē. S&P 500 martā zaudēja 4,1%, indeksam noslēdzot sliktāko ceturksni gandrīz trīs gadu laikā. Russell 2000 indekss samazinājās par 4,3%, kamēr Dow Jones nokritās par 2,8%. Tikmēr Nasdaq-100 cieta lielāko kritumu starp ASV indeksiem šajā mēnesī, sarūkot par 5,6%. Ķīnas CSI 300 palika nemainīgs, bet Shanghai Composite pievienoja 0,6%. Trampa paziņojums 2. martā par ASV stratēģisko kriptovalūtu rezervi sākotnēji izraisīja kripto cenu pieaugumu — Bitcoins dienas laikā uzkāpa par vairāk nekā 11%. Tomēr šis kāpums bija īslaicīgs, ņemot vērā konkrētu detaļu trūkumu. Neskatoties uz šo, marts kriptovalūtām bija vēl viens neveiksmīgs mēnesis —Bitcoins noslēdza mēnesi nedaudz virs BTC/USD 82 500 līmeņa, piedzīvojot 4,3% kritumu, savukārt Ethereum – virs ETH/USD 1 800 līmeņa, sarūkot par 20%.

Vācijas jaunā “bazuka”

18.martā Vācijas Bundestāgs apstiprināja vēsturisku aizsardzības un infrastruktūras izdevumu paketi, kas iezīmē radikālu pavērsienu valsts fiskālā politikā. Pakete atbrīvo aizsardzības izdevumus, kas pārsniedz 1% no IKP, no valsts konstitucionālajiem «parādu bremzes» ierobežojumiem. Tas ļaus nākamās desmitgades laikā aizsardzībā ieguldīt aptuveni EUR 400–500 mljrd., un Mercs šo jauno paketi raksturo kā «pirmo nozīmīgo soli ceļā uz jaunu Eiropas aizsardzības kopienu».

Papildus aizsardzības izdevumu pieaugumam pakete ietver EUR 500 mljrd. infrastruktūras fondu, kas tiks finansēts ar aizņēmumiem, lai nākamo 12 gadu laikā atdzīvinātu vājo Vācijas ekonomiku. Fonds ir paredzēts transporta infrastruktūras, enerģētikas tīklu un mājokļu uzlabošanai, savukārt EUR 100 mljrd. ir paredzēts klimata projektiem. Iniciatīva mērķē novērst ekonomikas stagnāciju un infrastruktūras nepietiekamo ieguldījumu radītās problēmas. Kritiķi apsūdz Mercu par atkāpšanos no kampaņas laikā solītās fiskālās disciplīnas, tomēr šī «bazuka» būs būtiska ārējo draudu neitralizēšanai un valsts izaugsmes stimulēšanai.

Globālais tirdzniecības karš saasinās

Prezidents Tramps visu mēnesi turpināja ieviest jaunus tarifus, atkārtoti vēršoties pret ASV galvenajiem tirdzniecības partneriem un saasinot globālo tirdzniecības karu. Tika ieviests 25% tarifs visiem tērauda un alumīnija importiem, 25% tarifs visiem ārpus ASV ražotiem automobiļiem un tika paaugstināts tarifs visiem Ķīnas importiem no 10% līdz 20%.

Papildus tam jauni tarifi tika ieviesti arī pret Kanādu un Meksiku. Kanādai tika ieviests 25% tarifs USD 21 mljrd. vērtām precēm, galvenokārt tēraudam, alumīnijam, automobiļiem, lauksaimniecības produktiem, mežsaimniecības un mašīnbūves precēm. Meksikai tika ieviests 25% tarifs lauksaimniecības precēm un automobiļiem. Tomēr abām valstīm tika piešķirti izņēmumi no tarifiem noteiktiem automobiļu ražotājiem saskaņā ar ASV-Meksikas-Kanādas līgumu (USMCA) līdz 2. aprīlim.

Tramps jaunos tarifus pamatoja ar nepieciešamību aizsargāt Amerikas rūpniecību un samazināt tirdzniecības deficītu, taču tie izraisīja ātru prettriecienu. Kanāda noteica 25% tarifu ASV precēm USD 21 mljrd. vērtībā, galvenokārt vēršoties pret tēraudu, alumīniju, rūpnieciskajiem instrumentiem un IT precēm. Ķīna atbildēja ar 10–15% tarifiem ASV lauksaimniecības produktiem, tostarp sojas pupām, cūkgaļai un piena produktiem, kā arī anulēja importēšanas atļaujas vairākiem ASV uzņēmumiem.

Tikmēr ES paziņoja, ka ieviesīs tarifus pret ASV precēm USD 28 mljrd. vērtībā, tostarp liellopu gaļai, motocikliem un viskijam, kā arī tēraudam un alumīnijam. Pirmie tarifi stāsies spēkā aprīļa sākumā, un vēl plašāka otrā tarifu pakete ir paredzēta aprīļa vidū. Rakstīšanas brīdī, Trampa jaunā savstarpējā tarifu politika jau ir spēkā, un tarifu apmēri, šķiet, tiek aprēķināti, atbilstoši katras valsts tirdzniecības proficīta apjomam ar ASV.

Tramps arī draudēja ar jauniem tarifiem Krievijas naftai, brīdinot par 25–50% tarifu valstīm, kas pērk Krievijas naftu, ja Krievija nepanāks pamieru Krievijas-Ukrainas karā.

Satraucoši ekonomiskie dati no ASV

Lai gan eirozonas ražošanas sektors joprojām ir lejupslīdē, sarukšanas temps ir nedaudz palēninājies. Taču parasti spēcīgais pakalpojumu sektors turpina izrādīt vājuma pazīmes – PMI indekss samazinājās no 50,6 līmeņa februārī līdz 50,4. Inflācija eirozonā gada griezumā samazinājās līdz 2,2%, kas bija zemāks rādītājs nekā gaidīts, neuzrādot nekādas jaunas cenu spiediena pazīmes.

Tikmēr ASV ražošanas sektors atkal nonāca sarukuma teritorijā, ISM PMI rādītājam nokrītot līdz 49,0, kamēr pakalpojumu nozarē arī bija vērojama ievērojama lejupslīde, ISM PMI sarūkot līdz 50,8 punktiem no 53,5 punktiem februārī. Saskaņā ar ADP datiem, uzņēmumi martā pieņēma darbā 155 tūkstošus darbinieku, kas ir liels uzlabojums no pagājuša mēneša 77 tūkstošiem, liecinot, ka darba tirgus joprojām ir spēcīgs, neraugoties uz bažām par recesiju. Inflācija nedaudz samazinājās, taču saglabājās augstā līmenī – nokrītot līdz 2,8% gada izteiksmē, tomēr tas joprojām padara FRS procentu likmju samazināšanu tuvākajā laikā maz ticamu. Atlantas Fed IKP izaugsmes prognoze mēneša vidū īslaicīgi uzlabojās, bet pēc tam saruka līdz -3,7%. Tikmēr jaunais ar zeltu koriģētais IKP izaugsmes rādītājs, kas labāk atspoguļo ekonomisko situāciju, pašlaik ir -1,4% līmenī, kas signalizē par būtiskiem recesijas riskiem. Pieaugot bažām, lielās bankas ir rediģējušas savas ASV recesijas prognozes. Goldman Sachs palielināja viena gada recesijas iespējamību no 20% līdz 35% jauno tarifu dēļ, kas paaugstinās vidējās ASV tarifu likmes līdz 15%, veicinot cenu pieaugumu un bremzējot izaugsmi. Amerikas Banku Asociācija prognozē 30% recesijas risku gan 2025., gan 2026. gadam, savukārt J.P. Morgan ir palielinājis globālās recesijas iespējamību līdz 35%, salīdzinot ar iepriekšējo 25% prognozi.

Dolārs rāda vājuma pazīmes, dārgmetālu cenas pieaug

EUR/USD pāris piedzīvoja vienu no spēcīgākajiem mēnešiem pēdējo gadu laikā, bez īpašas pretestības izlaužoties cauri 1,0550–1,0600 zonai. Pēc kāpuma no aptuveni 1,0380 līdz 1,0950, pāris noslēdza kustību pie svarīgiem līmeņiem plašākā lejupslīdes tendencē, kas varētu liecināt, ka tirgus tagad dod priekšroku pirkšanai pēc kritumiem, nevis pārdošanai rallijos. Galvenais pretestības līmenis šobrīd atrodas 1,1200–1,1300 diapazonā, un, lai gan 1,1300 līmeņa pārvarēšana var prasīt laiku, jebkura spēcīga kustība virs šī līmeņa varētu signalizēt par ilgtermiņa trenda maiņu.

Zelts joprojām ir spēcīgākais dārgmetāls, taču, tā kā tas ir sasniedzis visus mūsu galvenos mērķus, mēs pakāpeniski fiksējam peļņu. Sudrabam bija labs mēnesis, bet tam joprojām trūkst impulsa — lai nostiprinātos, tam ir jāpārvar būtisks pretestības līmenis. Platīns ir vājākais no dārgmetāliem, taču tas uzkrāj enerģiju kustībai augšup, padarot to par labu kandidātu jaunai “garai” pozīcijai.

Reģionālie notikumi

OMX Baltic Benchmark Growth Index mēneša laikā pieauga par 0,91%. Kas skar aizsardzības budžeta izmaiņas Baltijas valstīs, Latvijas ekonomikas ministrs paziņoja, ka valsts plāno palielināt aizsardzības izdevumus līdz 5% no IKP līdz 2028. gadam, ar pieaugumu līdz 4% jau šogad. Arī Lietuva palielina savu aizsardzības budžetu, mērķējot sasniegt 6% no IKP līdz 2026. gadam un saglabāt 5–6% līmeni gadā no 2026. līdz 2030. gadam, savukārt Igaunija ir apņēmusies palielināt aizsardzības izdevumus līdz 5% no IKP līdz 2026. gadam.

Sakarā ar Eesti Energia piedāvājumu par Enefit Green pārņemšanu, uzņēmums paziņojis par izstāšanos no Nasdaq Tallinas biržas. Uzņēmums norādījis, ka pēc veiksmīgas brīvprātīgas akciju atpirkšanas piedāvājuma, kura mērķis ir palielināt Eesti Energia līdzdalību līdz vismaz 90%, tiks uzsākts delistēšanas process. Delistēšana ir daļa no plašākas stratēģijas, kas paredz vienkāršot Enefit Green administratīvo struktūru un uzlabot darbības efektivitāti uzņēmumam pilnībā nonākot Eesti Energia īpašumā.