Investīciju vides apskats 08/2022

Sanāksme Džeksonholas ielejā, kurā piedalījās augstākās amatpersonas no pasaules lielākajām centrālajām bankām, apliecināja viņu nodomu turpināt agresīvo monetāro politiku, lai apkarotu augošo inflāciju. Baņķieri, šķiet, izvēlās īstermiņa sāpes ekonomikai un finanšu tirgiem, nevēloties atstāt inflācijas problēmu pašplūsmā. Akcijām turpinot savu kritienu, tirgus dalībnieki bez entuziasma uztvēra šādu centrālo banku nostāju. S&P 500 samazinājās par 4,2%, volatilitātes indekss (VIX) pieauga līdz jūlija maksimumiem, un Eiropas STOXX 600 zaudēja vairāk nekā 5% no savas vērtības. Darba tirgus pasliktināšanās, vājš IKP pieaugums un, iespējams, liels procentu likmju pieaugums septembrī, liek domāt, ka akciju tirgum jāaizmirst par “Fed put opciju” un jāsāk gatavoties lietainam rudenim.

Ķīnas nedienas

Ķīnas ekonomika uzrādīja vāju sniegumu “pateicoties” kārtējai mājsēdei un problēmām nekustamā īpašuma tirgū. Arī Federālās rezervju sistēmas (FRS) likmju paaugstināšanas izraisītās bailes nepalīdzēja situācijai. Ķīnas Centrālā banka ir samazinājusi vairākas galvenās procentu likmes, tomēr tai ir ierobežotas manevru iespējas, jo jādomā arī par inflācijas iespējamību un kapitāla aizplūšanu. Šādi likmju samazinājumi un sliktāki ekonomiskie dati, ka sākotnēji tika prognozēts, ir veicinājuši Juaņas kritumu pēc sanāksmes Džeksonholā. Oficiālais ražošanas PMI palika zem 50 punktu atzīmes (49,4 punkti augustā), kas atdala samazinājumu no izaugsmes. Jauno mājokļu cenas lielākajās simts pilsētās palika gandrīz nemainīgas un neskatoties uz Centrālās bankas neseno lēmumu samazināt hipotēkas likmi pircējiem, nekustamā īpašuma tirgus turpināja stagnēt.

Eiropas un ASV akciju tirgi

ASV un Eiropai savas problēmas

Pat pie dažiem labiem ekonomiskiem rādītājiem lejupslīdes riski ASV ir šķietami pieauguši. Mājokļu tirgus rada problēmas, kamēr patērētāju uzticība un darba tirgus joprojām izskatās spēcīgi. Tikmēr ir grūti iedomāties kā noskaņojumam vājinoties, darba tirgum pasliktinoties un inflācijai turpinot pieaugt Eiropas ekonomika varēs izvairīties no recesijas. Lai gan šīs ir tikai dažas no enerģijas krīzes izraisītām problēmām, JPMorgan Chase sagaida, ka Eirozonas IKP gada ceturtajā ceturksnī samazināsies par 2%.

Inflācija blokā paātrinājās līdz kārtējam rekordam un sastādīja 9,1%. Īpaši satraucoši bija pakalpojumu izmaksu pieaugums un 5% inflācija rūpniecības precēm. Politikas veidotājiem, kuri kopā ar daudziem tirgus dalībniekiem sagaida, ka ECB rīkosies agresīvi, tās noteikti ir papildus galvassāpes.

Etalona 10-gadu obligācijas

ES un krīze enerģētikā

Vēl viens sāpju mēnesis ir mudinājis turpināt sarunas par enerģijas tirgus reformu un cenu ierobežojumu iespējam Eiropas Savienībā. Septembrī mūs sagaida vairākas nozīmīgas sanāksmēs, kur šīs problēmas tiks atkārtoti izskatīta. Kamēr dabasgāzes cenas mēneša beigās Eiropā samazinājās līdz 230 eiro par megavatstundu, augusta sākumā tās bija pieredzējušas rekordlielu kāpumu un sasniedza gandrīz 317 eiro cenu līmeni.

Pagaidu Nord Stream cauruļvada apstāšanās kļuva par savdabīgo stresa testu Vācijai, kas atklāja, ka federācijas gāzes krājumi piepildās ātrāk, nekā bija plānots. Tomēr, tuvojoties apkures sezonai un palielinoties pieprasījumam pēc naftas un dabasgāzes, situācija kopumā neizskatās laba. Neskatoties uz mērķtiecīgo gāzes izmantošanas samazinājumu par 15%, piegādes un pieprasījuma fakti runā par sliktu tirgus likviditātei un gāzes krājumu pieejamībai vairākās valstīs.

Augsta ienesīguma obligāciju indeksi

Obligācijas, procentu likmes un ASV dolārs

Tuvojoties Centrālo banku septembra sanāksmēm, obligāciju ienesīgumi virzās augšup. Grafiki liecina, ka desmitgadīgo papīru ienesīgumi nākamajos mēnešos varētu palikt esošajos tirdzniecības diapazonos, savukārt, ja FRS un ECB izpildīs savus solījumus,  īstermiņa obligāciju ienesīgumi tuvākajā laikā varētu pakāpties augstāk. Tas nozīmētu, ka ASV ienesīguma līkne varētu kļūt vēl “apgrieztāka”, radot lielāku spiedienu uz akciju cenām. Mēs joprojām domājam iegādāties īstermiņa ASV obligācijas tuvāk 3,25-3,50% ienesīguma zonai, bet eiro etalona obligācijas pie 1,20% ienesīguma.

ASV dolāra augšupejošais trends joprojām ir neskarts un pēdējo 4-6 nedēļu laikā EUR/USD pāris tirgojas diapazonā 0,9950–1,0350. Kamēr dolārs joprojām izskatās stiprs, mums jāatzīst, ka redzam dažus pierādījumus tam, ka šis dolāra rallijs pakāpeniski kļūst par «nobriedušu». Ir pāragri runāt par trenda maiņu, taču vajadzētu apsvērt vismaz korekcijas riskus ASV valūtai.

Dārgmetāliem vēl ir kur krist

Dārgmetāli ir piedzīvojuši kārtējo neizteiksmīgo mēnesi. Zeltam izdevās pakāpties nedaudz virs 1800 dolāriem par Trojas unci, taču pēc tam tā vērtība samazinājās līdz XAU/USD 1700 līmenim. Nākamajās nedēļās šis atbalsta līmenis noteiks turpmāku metāla īstermiņa virzienu, tāpēc zelta buļļiem jābūt ļoti uzmanīgiem, par ko mēs turpinām arī brīdināt.

Arī sudraba uzvedība mūs neiepriecināja. Nākamais uzmanības vērtais cenu līmenis šeit ir XAG/USD 15,90, kur mēs noteikti palielinātu savas pozīcijas. Savukārt nafta joprojām “sēž” savos nesenajos tirdzniecības diapazonos. Mēs gaidām cenu kritumu tuvāk līmeņiem 80-85 dolāri par barelu, kur mēs arī apsvērsim iespēju iegādāties naftu.

Zelta cena, USD/oz

Likviditāte ir papildus problēma tirgiem

Neskatoties uz visiem centrālo banku centieniem, joprojām ir apšaubāmi, ka procentu likmju paaugstināšana nopietni ietekmēs inflācijas tempus. Protams, šie centieni radīs lielāku slodzi jau tā vājajai ekonomikai un vēl vairāk pasliktinās patērētāju noskaņojumu visā pasaulē, ko jau tagad ietekmē šokējoši augstās enerģijas cenas un pirktspējas samazināšanās.Likviditāte būs vēl viena svarīga problēma, kad FRS sāks mazināt savu bilanci (par ~95 miljardiem USD mēnesī). Riska aktīvi ir diezgan jutīgi pret šādām likviditātes izmaiņām. Kopš jūnija sākuma FRS ir samazinājusi savu portfeli par nieka 52 miljardiem dolāru. Citiem vārdiem sakot, bilances samazināšanas temps septembrī, iespējams, palielināsies nevis divās reizēs, bet aptuveni piecās vai pat sešās reizes.