Investīciju vides apskats 03/2021

Pirms gada akciju tirgos valdīja bailes, kamēr tagad kārtīgi iesakņojusies mantkārība. S&P 500 indekss martā pieauga par vēl 4.2%, lai gan mēneša beigās redzējām kritumu. Kļuva gandrīz acīmredzams, ka tirgus tēmē uz jauna rekorda sasniegšanu un 4000 punktu atzīmes pārsniegšanu, ko indekss arī izdarīja pašā aprīļa sākumā.

Marta beigās Baltais nams prezentēja infrastruktūras plānu USD 2 triljonu apmērā, kā arī nodokļu plānu, lai izlīdzinātu valdības tēriņus. Tā ir tikai daļa no tā, ko Džo Baidens plāno ieviest. Infrastruktūras plāns ir paredzēts 8 gadiem un var tikt palielināts līdz USD 4 triljoniem. Savukārt nodokļu palielinājumam (primāri uzņēmumu nodokļa palielinājumam no 21% uz 28%) vajadzētu kompensēt plānotos tēriņus.

Dažas pozitīvas ziņas no pasaules lielākajām ekonomikām

ASV ražošanas aktivitāte martā, pateicoties stiprai izaugsmei jaunajos pasūtījumos, uzlēca līdz augstākajam līmenim kopš 1983. gada decembra, kamēr ASV privātais sektors pieņēma darbā lielāko skaitu cilvēku pēdējo sešu mēnešu laikā, vakcinācijas procesam turpinot virzīt ekonomiku uz plašāku atvēršanos. Privātie algu saraksti ASV šajā mēnesī pieauga par 517 000 darba vietu, salīdzinot ar 176 000 pieaugumu februārī. Papildus tam, patērētāju uzticība martā strauji pieauga un sasniedza augstāko līmeni kopš Covid-19 pandēmijas sākuma. Kopumā jāsaka,  ka, ņemot vērā Baltā nama masīvo USD 1.9 triljonu pandēmijas atbalsta paku, no ASV ekonomikas 2021. gadā var diezgan pamatoti sagaidīt labāko izaugsmi gandrīz pēdējo četru desmitgažu laikā.

Eirozonas ikmēneša rūpnīcu aktivitāte pieauga ar ātrāko tempu gandrīz pēdējo 24 gadu laikā, taču piegādātāju ķēžu traucējumi un atjaunoti pārvietošanās ierobežojumi visā Eiropā, iespējams, diezgan drīz jau šo pieaugumu ierobežos. Ekonomikas sentiments martā pieauga vairāk nekā tika gaidīts – Eiropas Komisijas marta mēneša aptauja uzrādīja kopējo ekonomikas sentimentu eirozonas 19 valstīm 101 punkta apmērā, salīdzinot ar 93.4 februārī.

Ķīnas ražošanas aktivitāte martā, pateicoties palielinājumam aizjūras pasūtījumos, pieauga ar ātrāko tempu pēdējo trīs mēnešu laikā. Ķīnas centrālā banka prognozē, ka, ja ekonomika nākamo piecu gadu laikā uzrādīs ikgadēju izaugsmi mazliet zem 6%, tad tā neizraisīs inflācijas pieaugumu. Tajā pašā laikā bankas statistikas departaments prognozē, ka valdības nākamā piecgades plāna laikā līdz 2025. gadam, paredzama ekonomikas izaugsme 5%-5.7% apmērā. Ķīnas Tautas bankas pētījums norāda uz to, ka tradicionāla liela apjoma fiskālā un monetārā stimulu politika nebūs spējīga pacelt reālo IKP pieauguma tempu virs potenciālā IKP – šāds stimuls spētu izraisīt tikai inflācijas pieaugumu.

Eiropas un ASV akciju tirgi

ASV dolārs izlaužas

Janvāra sākumā mēs rakstījām, ka “[…] EUR/USD 1.2500 atzīme jau sāk šķist tikai laika jautājums. Jebkāds kritums 1.1800-1.2000 zonā izskatās pēc vieglas “pirkšanas” iespējas. Dolāra indekss gan izskatās aizdomīgāks (tāpat kā USD/CHF, USD/CAD un USD/JPY), radot idejas par īstermiņa kritumu ar strauju virziena maiņu”. Tagad varam teikt, ka dolāra indekss paspēja atrast kustības apakšu pirms mēs nokļuvām līdz minētajai 1.2500 atzīmei EUR/USD pārī. Līdz ar nesen piedzīvoto pirmo izlaušanos zem 1.18 un kritumu līdz gandrīz 1.17 līmenim, mēs sagaidām, ka eiro iegūs ievērojami stiprāku atbalstu 1.1690-1650 zonā, un tā kalpos par sava veida grīdu vismaz dažām nākamajām nedēļām. Taču gadījumā, ja EUR/USD nedēļas griezumā izdosies aizvērties zem 1.1640, tad risks ieraudzīt ievērojami dziļāku kustību noteikti būs uz galda.

Etalona 10-gadu obligācijas

Dārgmetāli sniedz vēl vienu iegādes iespēju

Martā gan zelts, gan sudrabs bija lētāki. Tirgus dalībnieki to skaidroja ar augošo dolāra ienesīgumu un dārgmetālu “popularitāti”. Neskatoties uz nesenajām runām par inflāciju, cenas izrādīja skepsi. Jebkurā gadījumā, kā jau mēs esam teikuši, pacietība ir nepieciešama, it īpaši šajā aktīvu klasē. Spekulantu garajām pozīcijām tagad esot samazinātām, sudrabam atrodoties zem 24 dolāriem par Trojas unci un zeltam zem 1700, šī izskatās pēc labas iespējas sākt būvēt/palielināt pozīcijas dārgmetālos. Prātā gan jāpatur tas, ka sākumā varam arī piedzīvot tālāku kritienu līdz ļoti svarīgajiem XAG/USD 20-21 un 1550-1600 XAU/USD. Vienā vai otrā veidā uzdevums izskatās diezgan akadēmiskas dabas – mēs jebkādu tālāku vājumu uzskatīsim par vēl labāku pirkšanas iespēju.

Zelta cena, USD/oz

Ienesīgumi uzmanības centrā

Martā suverēnajos vērtspapīros turpinājās iepriekšējā mēneša trends. Trends bija izteiktāks ASV valsts obligācijās, kā arī USD denominētajās korporatīvajās obligācijās. Potenciālais inflācijas burbulis turpina augt, valsts mēroga atbalsta programmām tiekot izsludinātām ar prieku un uzslavām vienai pēc otras. USD 1.9 triljonu atbalsta programmai rezidentiem un uzņēmējiem, kas tika apstiprināta pirms mēneša, tagad pievienojās infrastruktūras plāns ar plānotajām izmaksām USD 2-3 triljonu apmērā. Šis rada jautājumu, no kurienes nāks šī nauda, ņemot vērā to, ka ASV valdība jau vairākus gadus uztur budžetu ar vairāk nekā triljona lielu deficītu.

Šie notikumi ir radījuši lielu spiedienu uz ASV parāda turētājiem, kuri pārsvarā centās samazināt savas pozīcijas ASV valsts obligācijās. Attiecīgi, mēneša beigās ASV 10-gadu obligācijas ienesīgums svārstījās ap 1.75%, kas ir augstākais līmenis pēdējo 2 gadu laikā, un mēneša garumā ienesīgums pieauga par vēl 35 bps. Eiropā savukārt turpina dominēt negatīvās likmes, Vācijas 10-gadu obligācijām ienesot -0.29%, kas ir mazliet zemāk kā mēnesi iepriekš.

Augsta ienesīguma obligāciju indeksi

FRS paliek kluss

FRS savā pēdējā tikšanās reizē pat nemaz nepieminēja ienesīguma līkni, tādējādi ļaujot tirgum pašam risināt savas problēmas. Grafiki mūs brīdina par to, ka vēl lielākas problēmas 10-gadu ienesīgumā ir jau ap stūri. No otras puses, 1.80%-2.1% zona izskatās pēc diezgan stipras pretestības rajona. Veselīga korekcija līdz 1.35%-1.55% mums šķiet loģiska. Tajā pašā laikā mēs paliekam ietekmēti no inflācijas gaidām un uzskatām šo iespējamo korekciju par korekciju pirms lielākas pieauguma kustības atgriešanās.

Kamēr visi runā par ASV ienesīgumiem un inflācijas gaidām, Eiropa ir tikusi kaut kādā mērā ignorēta, tāpēc mums ir jāinformē mūsu lasītāji par situāciju mūsu pasaules daļā. Vācijas 10-gadu etalons savā vērtībā ir zaudējis vairāk nekā 4%, salīdzinot ar gada sākumu, taču tālākais virziens vēl nav skaidrs, cenai turpinot kustēties sāniski. Lai noturētu etalonu buļļu scenārijā, cena nedrīkst paiet zem 167 atzīmes.  Līdzīgu, bet mazliet citādu situāciju redzam Francijas 10-gadu valsts obligāciju ienesīgumos. Uzmanīgi vērojam 0.10% atzīmi, jo tā var signalizēt par ievērojamu kopējā trenda maiņu. Gan Vācijas, gan Francijas ienesīgumi atrodas svarīgās krustcelēs, un, lai gan nekas ievērības cienīgs vēl nav noticis, grafiki liecina par nepieciešamību rūpīgi sekot līdzi notiekošajam.