Bija leģendārais koncerts Liepājā Prāta Vētras, kad dienu pirms koncerta lija lietus kā pa Jāņiem, ka visi apavi un abģērbs bija cauri slapji. Es ar draugiem tāpat zinājām , ka šis vakars būs tas kuru atcerēsimies visu mūžu.
Man uz pleciem bija gaiši dzeltens pančo, tāds kuru redz tiešām arī no skatuves. Mēs lecām, dziedājām, filmējām storijus un vienlaikus ēdām čipšus.
Tad, kad sākās dziesma “Pilots Tims”, sāka pūst spēcīgs vējš,un mans pančo pēkšņi pacēlās gaisā un pa taisno pāri pūlim aizlidoja skatuves virzienā.
Paspēju izkliegt tikai: “Mans paņčo” bet tas jau bija debesīs, un sasodītais pančo uzkrita tieši uz Renāra mikrofona, tieši uz noslēguma dziesmu. Fani smējās, gavilēja, sita plaukstas.
Bet Renārs neapmulsa, uzlika sev uz galvas un saka: “Šī ir zīme, ka es precos ar laika apstākļiem.”
Publika auro , bet es jūtos apmūlsusi, bet pie sevis nodomāju, ka mans pančo kļuva daļa no koncerta šova.