Tas laikam bija ap 2000. gadu. Prātā Vētra Liepājā. Mēs studenti, naudas nav, bet tik ļoti kopā ar draugu (tagad jau vīru) gribam aiziet uz koncertu. Koncerts notika ledus hallē. Visiem draugiem biļetes jau kabatā, bet mums nav. Tajā dienā, Prāta Vētras puiši uzstājās Liepājas sirdī, Rožu laukumā, tā reklamējot vakara koncertu. Es, protams, esmu klāt. Un puiši piedāvā, ja kāds no jums nāks uz skatuves ar mums kopā dziedāt, dabūs biļeti par velti. Un es nedomājot zibenīgi pacēlu roku. Tā nokļuvu uz skatuves, man ļāva izvēlēties dziesmu, neatceros kura tā bija, bet, nu jā… biju kopā ar jums un mēs dziedājām kopā vienu dziesmu. Viss kā miglā, emociju tik daudz, ka nesaproti, kas vispār notiek. Atceros, kāds no puišiem aplika roku ap pleciem, tā iedrošinot. Jā, es to biļeti dabūju. Pēc tam nopirkām biļeti arī draugam un tas bija mūsu attiecību sākums. Paldies jums! Nemainīgi, joprojām, esam katrā tūrē ar jums!