Dziesma “Rudens” man patīk tik ļoti, ka vienmēr koncertos es kritu gar zemi un baudīju to guļus un tirinot kājas. Koncerti veiksmīgi parasti ir iekrituši siltā un sausā laikā. Man šī dīvainā poza nemaz nelikās dīvaina, man vajadzēja sajust kontaktu ar zemi, jo es vienkārši nevarēju izturēt tās emocijas, ko šī dziesma man rada!
Tad es iepazinos ar savu tagadējo vīru un savas emocijas koncertos novadīju uz viņu, bet viņš tā arī palika nekad neredzējis šo manu “zemes performanci”. Katrā koncertā viņš, zinot draugu stāstus, gaida, kad kritīšu gar zemi 🙂