Liepāja bija pilnīgā burvībā, kad mēs kopā ar manu mīļoto ieradāmies uz “Prāta Vētras” koncertu. Jūras vējš smaržoja pēc sāļuma un piedzīvojumiem, un visa pilsēta šķita piepildīta ar kaut ko īpašu – gandrīz maģisku.

Tas bija mūsu lielais vakars – pirmā reize, kad mēs abi piedzīvojām koncerta burvību kopā. Turklāt tas bija mūsu mīļākās grupas koncerts – “Prāta Vētra”, kuru bijām gaidījuši tik ilgi. Kāds brīnišķīgs, saulains jūlija vakars!

Mēs stāvējām pie koncerta norises vietas, un tas, kas šo vakaru padarīja par pasaku, bija fakts, ka koncerts notika tieši tajā pašā pludmalē, kur mēnesi iepriekš – sēžot smiltīs – tu mani bildināji.

Atceros to brīdi, kad tavas rokas satvēra manējās, un fonā skanēja “Prāta Vētras” dziesma Ogles. Tā bija kļuvusi par mūsu dziesmu. Tu noliecies ceļos un uzdevi man ilgi gaidīto jautājumu: “Vai tu būsi mana sieva?” Tie vārdi, kas iegrima manā sirdī, uzsāka mūsu dzīves jaunu posmu.

Mēs bijām divi uz pasaules – tikai tu un es, tavas acis un šī smilšu pludmale, kurā bija iezīmēts mūsu ceļš. Tagad, mēnesi vēlāk, mēs stāvējām tieši tur, kur tas viss bija sācies. Tas nebija tikai koncerts – tā bija mūsu mīlestības hronika.

Kad no skatuves skanēja Viss ir tieši tā, kā tu vēlies, mēs ar smaidu dziedājām līdzi – dziesmai, kas šķita radīta tieši mums. Mēs zinājām – šajā vakarā viss bija tieši tā, kā vajadzēja būt. Mēs bijām kopā. Šeit, Liepājā. Un mūzika bija tas, kas mūs vienoja.

Ir viens mirklis, kas šajā koncertā uzmirdzēja spilgtāk par visiem citiem – kad pēdējās dziesmas Starp divām saulēm laikā mēs skatījāmies viens otram acīs. Tajā brīdī es zināju – esmu izvēlējusies īsto sauli, kurā iemīlēties.

Tā bija nakts, kuru mēs nekad neaizmirsīsim. Mēs nebijām tikai divi cilvēki, kas klausās mūziku – mēs bijām divi cilvēki, kuru stāsts turpinās.

Paldies, Prāta Vētra, par šo burvīgo un pasakaino koncertu, kas mūs vienmēr vienos.