Mans stāsts nesākas gluži no koncerta, bet gan no brīža, kad sāku fanot par Prāta Vētru. Tas notika ap 13 gadu vecumu. Un es fanot sāku pa īstam – ar lielu aizrautību: vācu rakstus no žurnāliem, čiepu koncertu afišas no reklāmu stendiem, istabas siena bija pilnībā aplīmēta ar visu, kas saistīts ar Prāta Vētru. Dažkārt pat sapņos redzēju grupas puišus.

Toreiz dzīvoju pavisam mazā pagastā – Usmā, Ventspils rajonā. Un tur notika kaut kas neticams. Kopš tā brīža ticu – ja kaut ko ļoti vēlies, sapņi patiešām piepildās.

Kā parasti, ar draudzenēm vakarā devāmies pastaigā uz Usmas ezeru un atpakaļ. Pēkšņi pienāca klasesbiedrs un saka: “Zini, Prāta Vētra dziedās Usmā!” Es, protams, neticēju – domāju, ka viņš safantazējies. Nu kur vēl – Usmā? Prāta Vētra? Tas taču nevar būt!

Piebildīšu – visi apkārtējie zināja, cik ļoti es sajūsminos par Prāta Vētru, un arī par Reiganiem – super dullie puiši! Un tomēr – grupa tiešām atbrauca! Kā vēlāk izrādījās, viņus bija uzaicinājusi kāda firma, organizējot sava kolektīva saliedēšanās pasākumu. Prāta Vētra ne tikai vakarā uzstājās koncertā, bet visu dienu piedalījās arī firmas sporta spēlēs.

Atceros, ka skatuve bija uz laipas ezerā, un mēs ar draudzenēm varējām stāvēt līdz ceļiem ūdenī – gandrīz pie pašas skatuves! Tas bija kaut kas neaprakstāms! Emocijas tajā dienā un vakarā bija vienkārši eksplozīvas.
Un pats skaistākais – koncerts vietējiem bija bez maksas.