Ir grūti uzrakstīt vienu atmiņu par vienu “Prāta Vētras” koncertu, jo kopš 2003.gada esmu bijusi uz visiem Rīgas koncertiem, un katrs ir palicis atmiņā ar ko īpašu.
Kopš sevi atceros, vienmēr esmu klausījusies “Prāta Vētru”. Bērnībā ar draudzeni katru nedēļu rīkojām koncertus vecākiem vai pašas sev, un tajos laikos manā repertuārā vienmēr bija dziesmas “Tu izvēlējies palikt”, kurai joprojām atceros pašas izdomātās kustības, un “Galvā tikai sievietes”, kas kaut kādu mistisku iemeslu dēļ man bija favorīte.

Bet no viesistabas koncertiem, kur pati dziedāju, man beidzot izdevās redzēt “Prāta Vētru” dzīvē — 2003.gada 1.septembra koncertā, kad man bija 9 gadi. Tas bija lielākais pārsteigums, ko man vecāki jebkad bija sarīkojuši. Tā bija ne tikai pirmā reize, kad redzēju “Prāta Vētru”, bet kopumā mans pirmais lielkoncerts. Jocīgi, bet joprojām atceros vietu, kur sēdējām stadionā, to pacilāto sajūtu un neticību, ka tiešām tur esmu. Un tad vēl papildus saviļņojums bija, kad Renāru dzimšanas dienā apsveica prezidente. Kas par neticamu vakaru! Pēc koncerta likās, ka lidoju vēl vairākas dienas.

Kopš tā pirmā koncerta es sev apsolījos nekad nepalaist garām “Prāta Vētras” tūres koncertus, kas līdz šim brīdim ir izdevies! Esmu bijusi visos Rīgas koncertos un par katru varētu uzrakstīt kādu stāstu.
Lai arī šogad ir grūtāk turpināt šo tradīciju, jo mājās aug 5 mēnešus vecs dēliņš, kurš, lai gan jau ir iepazīstināts ar “Prāta Vētras” repertuāru un smaida, klausoties “Es gribēju būt rokstārs” un “Mellužu stacija”, vēl ir par mazu, lai uz to dotos. Es ceru, ka man izdosies turpināt tradīciju un nepārraut savu koncertu apmeklējumu vēsturi, kas aizsākās pirms 22 gadiem. Uz nākamās tūres koncertu noteikti mazais fans jau tiks vests līdzi, un tiks uzsākta jauna tradīcija.