Ar bijušajiem Bulduru kursabiedriem iesaistījāmies pēckoncerta apkārtnes sakopšanā Siguldas pilsētas svētkos. Mums tika iedalīti krekli, cepurītes, darba cimdi, maisi un dažādu krāsu aproces. Darba inventāru noglabājām drošā vietā, krekli tika uzvilkti zem mūsu drēbēm, bet cepurītes izrādījās lielisks aksesuārs arī pašam koncertam. Garākais no mūsu kompānijas pacēla roku gaisā un sāka lauzties cauri pūlim līdz pašai skatuvei. Līdz tam biju diezgan neitrāla pret šiem dīvainajiem muzikantiem, bet nonākt pirmajā rindā… tas uz visiem laikiem izmainīja manu skatījumu. Līdzās stāvošai meitenei koncertā nokrita auskars — pūlī, kur pat adatai nebūtu vietas nokrist, apkārtējie puiši to tomēr atrada. Kad skatītāji pameta laukumu, aina bija drūma — visapkārt atkritumi. Mēs paņēmām maisus un, gluži kā kartupeļu talkā, sākām lasīt. Tā bija neatkārtojama nakts — ne tikai koncerts, bet arī kopīgs piedzīvojums, ko vēl ilgi atcerēties