Atmiņas no lietainā koncerta Daugavpilī

2018. gada vasara man palikusi atmiņā ar īpašu notikumu — Prāta Vētras koncertu Daugavpilī. Mēs ar draudzenēm bijām sen to gaidījušas, nopirkušas biļetes un rezervējušas viesnīcu. Laiks solīja lietu, bet tas mūsu prieku nemazināja.

Reģistrējoties viesnīcā, piedzīvojām negaidītu pārsteigumu — pie reģistratūras stāvēja pats Renārs Kaupers. Sirds uzreiz sāka sisties straujāk, un, sakopojot drosmi, mēs piegājām pie viņa. Renārs bija ļoti sirsnīgs — uztaisījām kopbildi un nedaudz parunājām. Viņš ar smaidu teica: “Šovakar lietus būs tikai fona skaņa,” un mēs aizgājām prom vēl laimīgākas, nekā bijām atbraukušas.

Vakarā lietus tiešām sāka gāzt, taču tas tikai padarīja koncerta atmosfēru īpašāku. Visi bija lietusmēteļos, ar slapjām matu cirtām un smaidīgām sejām. Dziesmas, kurās pieminēts lietus, izpelnījās īpaši skaļas ovācijas, bet brīdis, kad skanēja “Tu teici man, ka šovakar nelīs” no Pirmais latvietis uz Mēness, kļuva par vakara kulmināciju. Visa Daugavpils dziedāja līdzi, un šķita, ka lietus vairs nemaz netraucē — tas vienkārši piederas pie šī vakara.

Tas bija viens no tiem brīžiem, kad laime ir īsta un dzīve šķiet tieši tāda, kādai tai jābūt. Šīs atmiņas vēl tagad uzjundī siltas sajūtas, un mūsu bilde ar Renāru viesnīcas foajē joprojām stāv manā albumā.