Prāta Vētras koncertā biju Londonā, 18. novembrī. Mani ļoti iedvesmoja tas, ka Anglijas galvaspilsētā, tūkstošiem kilometru no mājām, kopā satikās un sadziedājās 2 tūkstoši cilvēku – gandrīz visi latvieši. Mēs kopīgi svinējām gan koncertu, gan Latvijas dzimšanas dienu.

Ir grūti būt prom no mājām, kad visi runā angļu mēlē un vienīgie cilvēki, ar ko vari runāt latviski, ir tik tālu. Šis koncerts bija īpaša saikne ar mājām, ar dzimteni un ar visu to, kas parasti ir tik tālu, bet dziesmu laikā bija tik ļoti blakus.

Es dziedāju tik skaļi un no visas sirds, ka balss pazuda jau koncerta vidū. Bet es turpināju dziedāt – un nebiju viena. Šajā koncertā dziedāja ne tikai mūziķi, bet arī viss pūlis – vienbalsīgi. Tas man parādīja: vienalga, kur es esmu – latvieši ir visur. Mēs esam. Un mēs būsim.