Esmu Prāta Vētras fane jau 25 gadus. Mīlu un dievinu!
Mans īpašais piedzīvojums notika 2015.gadā, kad uz koncertu Valmierā devos gandrīz pa taisno no lidostas. Nebiju gulējusi ne nakti, ne dienu, un prātā urdīja viens jautājums – vai vispār fiziski izturēšu koncertu?

Taču vieta pirmajā rindā pie skatuves bija jāiegūst! Kad tā bija izcīnīta, ņēmu talkā savu asimetrisko jaku un – piesēju sevi pie metāla žoga starp skatuvi un skatītājiem. Stabilitāte nodrošināta!

Laiku pa laikam mezglu palaidu vaļīgāku, lai varu kā nākas izlēkties un dziedāt līdzi. Kad koncerts beidzās, sapratu, ka aiz muguras jau 22 negulētas stundas. Bet, godīgi – tas ir nieks, ja vari stāvēt pirmās rindas “VIP zonā” piesaitēta pie sētas!